LV EN

būtnes bēg

  • autors: Mikolajs Ložiņskis
  • tulkotāja: Ingmāra Balode
  • māksliniece: Eva Ščasnī (Polija)

isbn: 978-9984-820-33-0

izmērs: 15,7 x 21 cm

daudzums: 116 lpp.

gads: 2011

grāmatas pirmā tirāža izpārdota

Katrā no piecām pasakām ir savs galvenais varonis ar aizraujošu, bet brīžiem ļoti skumju bēgšanas un izglābšanās stāstu. Bruņurupucis Karols jūtas greizsirdīgs un pamests, kad mājās parādās datorpele. Uzticamais suns raujas uz pusēm starp saimniekiem, kuri ir šķīrušies. Izlutināts putns greznā būrī perina naivas iedomas par „labajiem laupītājiem”, kas grib palīdzēt nabadzīgajiem, līdz pats tiek nolaupīts. Lecīgai pusaugu mušiņai, kas iemīlējusies taurenī, jāglābj no nāves savi vecāki. Baktērija, kas saskatāma tikai mikroskopā, sarīko bēgšanu no laboratorijas. Šajos stāstos pats galvenais ir attiecības – starp visām dzīvajām būtnēm, starp cilvēkiem un īpaši – starp bērniem un pieaugušajiem.

Fragments no grāmatas portālā satori.lv

“Neņem galvā, tā taču ir tikai datorpele,” Karols centās pats sevi mierināt. “Tikai datorpele,” viņš pie sevis atkārtoja, nu jau cieši samiedzis acis, jo negribēja, lai kāds cits redzētu, ka viņš raud. “Karolīna balto peli tā iemīlējusi, ka ne uz mirkli neizlaiž no rokām. Mani gan viņa nekad tik ilgi nav glāstījusi,” bruņurupucis Karols nodomāja un piepeši jutās pavisam nesvarīgs.

– Kad cilvēki to te piekāra, mamma pielidoja palūkot, kā tas garšo. Tad es atlidoju viņu atbrīvot un pielipu pats.
– Kā es varu palīdzēt? Man taču nav pat astoņpadsmit dienu. Esmu tikai maza mušiņa bez izredzēm, – mušiņa pati gandrīz apraudājās no šiem vārdiem.
– Tu esi mūsu vienīgā cerība.

Es tad labprāt arī izstāstītu, ka es neciešu ķimikālijas un dzīvi kā zem palielināmā stikla. Un ka man apnicis uztraukties, cik slikti izskatos, ja uz mani lūkojas no augšas. Pateiktu Lielajai Acij visu, ko zinu par
baktērijām, un tai vairs nevajadzētu uz mani skatīties.

Brīvība ir lielāka par laboratoriju un visu ēku, no kuras esam tikuši laukā. Tā ir lielāka par visu, ko jebkad esmu redzējusi. Tai nav nekādu baltu sienu, aizklātu logu vai aizvērtu durvju. Tai ir milzums smaržu, krāsu un ēku ar spīdošām actiņām. Bet visvairāk gaismiņu ir pašā augšā.