“Lupatiņi” ir stāsti par četriem auduma bērniņiem – Zeķīti, Cimdiņu, Lakatiņu un Spilventiņu, kuri dzīvo skaistā audumu mājiņā un iepazīst pasauli. Lupatiņi lieliski prot spēlēties, bet daudz kas cits viņiem vēl jāiemācās – kā uzvesties pie galda, kā dalīties un mainīties ar rotaļlietām, kā iet vannā. Tas šķiet vienkārši tikai pieaugušajiem, bet ne mazajiem Lupatiņiem.
Pirmajā publicētajā grāmatā “Kā Lupatiņi mainījās” mazie varoņi, mainoties ar mantiņām, ierauga savā istabā sunīti Kamoliņu, bēbīti Podziņu un lielu tīģeri, bet filmiņā “Kā Lupatiņi mazgājās” viņi dodas mazgāties, sabīstas no vannas istabas Briesmoņa, iepazīstas ar Ūdentiņu un sacer Kaķim dziesmu par mazgāšanos.
Animācijas filmas "Kā Lupatiņi mazgājās" treileris
Pieci slapji gadi - Ineses Zanderes dzejolis/ Jēkaba Nīmaņa mūzika
Kad Zeķītes bumba izripoja ceļā Cimdiņa automašīnai, notika avārija! Kamoliņš aizripoja uz vienu pusi, podziņa uz otru, bet Zeķīte un Cimdiņš saskrējās. Tad viņi palīdzēja viens otram piecelties, ielīda pagaldē un pagultē, un sameklēja aizripojušās mantiņas.
Taču tad uz sienas parādījās ļoti liela ēna.
“Tīģeris!” sauca Zeķīte un piespiedās pie Spilventiņa. Tīģeris apstājās un, ķepu pacēlis, ieklausījās. Cimdiņš drosmīgi nostājās citiem priekšā.
“Murr, kādi jūs visi esat drosminieki,” teica Kaķis. “Kurš nebaidās nākt man līdzi uz virtuvi un paskatīties, vai tīģeris nesēž pie galda un neēd jūsu vakariņas?”
“Es! Es!” sauca visi Lupatiņi.
“Es pabarošu tīģeri,” nočukstēja Spilventiņš.
“Bet es pabarošu mazo Podziņu,” teica Zeķīte un paņēma bēbīti no Lakatiņa.
“Es pabarošu sunīti Kamoliņu,” pieteicās Cimdiņš.