LV EN

princese skella un leta kungs

  • autore: Pireta Rauda
  • autores ilustrācijas
  • tulkotāja: Maima Grīnberga

isbn: 978-9984-820-31-6

izmērs: 17 x 21,5 cm

daudzums: 208 lpp.

gads: 2011

grāmatas pirmā tirāža izpārdota

Karaliene domā, ka princese ēd zobu pastu, jo katru dienu vannas istabā tiek iztērēta vesela tūbiņa! Skella iekārtojas slēpnī un ierauga KĀDU, kas izlīdis no karaļa skapja. Viņš rūpīgi tīra ne tikai zobus, bet gan visus savus kauliņus…

Leta kungs ir SKELETS! Viņš kļūst par labu Skellas draugu, tomēr negrib stāstīt, kādu noslēpumu sargā tēta skapī. Vai tiešām karalim ir kas slēpjams? Līdz brīdim, kad noslēpums nāks gaismā, draugus gaida traki piedzīvojumi: pārģērbšanās, bēgšana un pakaļdzīšanās. 

Pireta Rauda, grāmatas autore un māksliniece, pati ir īsta igauņu bērnu literatūras princese no slavenas dinastijas. Viņas tētis Eno Rauds izdomājis brīnišķīgos „Naksitrallīšus” – Ķērpjbārdi, Uzroci un Puszābaku, bet mamma ir rakstniece Aino Pervika. Dažiem šķiet, ka grāmatas varonis – karaļa padzītais skolotājs, profesors ar iesauku Sokrats, kuram mājās ir daudz grāmatu savādās marsiešu valodās, mazliet līdzinās viņas brālim - Tallinas universitātes rektoram Reinam Raudam…

Leta kungs klusām vaidēja un sagrāba galvaskausu plaukstu kaulos.
Viņš nekādi nespēja sev piedot slepenā šķirstiņa pazušanu. Nopūzdamies
viņš tīņāja nost no galvas marles atliekas un meta kaudzē uz
skrandainajiem zīda svārkiem un saplēstās zīda blūzes līdzās atzveltnes
krēslam. Viņš taustīja savu seju. Par laimi, suņa ilkņi tai nebija
nodarījuši neko lielu, zobu pēdas bija skaidri samanāmas tikai uz labā
deniņkaula. Atskanēja klauvējiens pie durvīm. Tā bija norūpējusies
princese.

“Cui, Muki, ņem ciet!” Veino kliedza sunim. “Pārkod to neradījumu
uz pusēm!” Muki visiem spēkiem centās rīkoties, kā saimnieks mācīja, taču
drīz saprata, ka nav novērtējis pretinieku. Asaka izrādījās negaidīti
sīksta kausle. Tā žigli izvairījās no Muki uzbrukumiem, lai pēc tam vēl
žiglāk dotos pretuzbrukumā, iekampdama sunim te ausī, te purnā, te astē.

“Visiem no tevis bail! Neviens tev negrib teikt patiesību, jo par
patiesības runāšanu tu liec cilvēkus cietumā.”
“Bet ja neviens man neko nesaka, tad es nezinu, kas notiek! Tā taču nav
iespējams pārvaldīt valsti!”
“Labi, ka vismaz to tu saproti,” bilda princese. “Izrādās, ka nemaz neesi
tik bezcerīgi dumjš!”
“Skella!” karalis skarbi teica. “Ar tēvu tā nedrīkst runāt!”