LV EN

sirli, sīms un noslēpumi

  • autors: Andruss Kivirehks
  • mākslinieks: Ilmars Trulls
  • tulkotāja: Maima Grīnberga

isbn: 978-9984-820-20-0

izmērs: 14 x 20,5 cm

daudzums: 200 lpp.

gads: 2009

grāmatas pirmā tirāža izpārdota

Jocīgs, gudrs un sirsnīgs stāsts par sapņiem un to, kā nezaudēt tiem uzticību.

Igaunijā grāmata kopš 1999. gada piedzīvojusi vairākus izdevumus, lasīta radio un izdota CD, var droši teikt – to zina katrs bērns.

Ceturtklasniece Sirli un bērnudārznieks Sīms ir parasti bērni, kas kopā ar parastiem vecākiem dzīvo parastā namā, bet ģimenē katram ir sava sapņu pasaule, tikpat vajadzīga kā ikdienas dzīve. Sīmam ir pagultes zeme, kurā viņš ir varens burvis, Sirli ar liftu brauc pie draudzenēm balerīnām uz Mākoņvalsti, mamma, ieejot alkšņu pudurī, nonāk savā karaļvalstī, kur gaida bērnības rotaļlietas, bet ne visai veiklais tētis, kas sportu parasti vēro tikai televizorā, izkāpjot pa auto aizmugures durvīm, kļūst par labāko sportistu pasaulē. Mājas sētnieks tik ļoti pieķēries savam sapnim, ka sācis dzīvot zem ūdens, tikai rakstnieks Aitas kungs pametis savu sapni novārtā – un tas izrādās ļoti bīstami.

Fragmenti no grāmatas portālā satori.lv

“Sveiks, kaķi,” sacīja Sīms. “Kas tev kaiš?”
“Esmu izbadējies un izslāpis,” atbildēja kaķis. “Pat paiet vairs īsti nespēju, un aste tā izdēdējusi, ka ver kaut diega vietā caur adatas aci.”
Burvju zemes iemītnieki vispār cieta briesmīgu trūkumu, jo tā Sīms viņiem vienmēr varēja palīdzēt un visi viņam bija briesmīgi pateicīgi. Arī tagad Sīms nobubināja pāris burvju vārdu, un, pavej, no debesīm nokrita kravas mašīna desu pilnu kulbu.

Tētis iegāja boksa ringā, uzvilcis mugurā skaistu sarkanu halātu. Viņš pat netaisījās to noģērbt, pamāja pūlī sēdošajai ģimenei un piegāja tuvāk pretiniekam. Tas sāka kareivīgi lēkāt – tā ka zeme rībēja un lukturi pie griestiem tinkšķēja. Bet tētis zibenīgi raidīja vienu pamatīgu triecienu, un cauri ar šito Bimbambullu bija.

“Es tad nu sākšu kustēt un vedīšu līdzi savu jūru. Citādi jūsu virtuve par daudz samirks, ticu, ka cukurs un sāls jau ir pagalam. Bet ko darīt. Dzēšot ugunsgrēku, vienmēr kādas mantas dabū ciest.”
Viņš sāka kāpt lejā, un ūdens plūda viņam pa pēdām. Bet, kad viņi bija nonākuši līdz pirmajam stāvam, kāpņu telpā ienāca Aitas kungs un izbīlī gluži vai pārakmeņojās.
Ko viņš redzēja! Viņš redzēja veselu ūdenskritumu, kas turklāt bija pilns dažādiem jūras neradījumiem, jā, vai tā pat nebija haizivs, kas tur noplunkšķinājās! Un visa šī neaptveramā ūdens masa satecēja tieši sētnieka slotu kambarī!