jaunas grāmatas
"Kā Lupatiņi mainījās" / animācijas filma DVD "Kā Lupatiņi mazgājās"
“Lupatiņi” ir stāsti par četriem auduma bērniņiem – Zeķīti, Cimdiņu, Lakatiņu un Spilventiņu, kuri dzīvo skaistā audumu mājiņā un iepazīst pasauli. Lupatiņi lieliski prot spēlēties, bet daudz kas cits viņiem vēl jāiemācās – kā uzvesties pie galda, kā dalīties un mainīties ar rotaļlietām, kā iet vannā. Tas šķiet vienkārši tikai pieaugušajiem, bet ne mazajiem Lupatiņiem.
Izmantojot savu bērna pieredzi un izpratni, rotaļu un iztēli, viņi mēģina tikt galā paši, bet, kad ar to ir par maz, palīgā nāk gudrais, pieaugušais Kaķis. Lupatiņu stāstos atspoguļojas bērniem labi pazīstami ikdienas notikumi un attiecības, stāsti tiek stāstīti no maza bērna skatu punkta, tie ir vienkārši uztverami un nesteidzīgi.
Radošā grupa aktīvi strādā, lai „Lupatiņu” varoņi parādītos dažādos mūsdienīgos formātos – filmās, grāmatās, e-grāmatās, interneta epizodēs, spēlēs iphone un ipad formātam. Šobrīd apskatāma pirmā interneta epizode “Kā Lupatiņi šūpojās”. Šajā un nākamajās īsajās epizodēs internetā būs skatāmi jauni atgadījumi no Lupatiņu ikdienas. Drīzumā tiks publicēta arī pirmā mobilā aplikācija “Lupatiņi vannasistabā”.
Izmantojot dažādus formātus, tiks veidota vienota “Lupatiņu” pasaule – izklaidējošs un izglītojošs kultūras projekts, kas piedāvā kvalitāti, iejūtību pret bērnu un labvēlības atmosfēru, lai vecāki bez bažām varētu ļaut saviem pirmskolas vecuma bērniem spēlēties un augt kopā ar “Lupatiņiem”.
Pirmajā publicētajā grāmatā “Kā Lupatiņi mainījās” mazie varoņi, mainoties ar mantiņām, ierauga savā istabā sunīti Kamoliņu, bēbīti Podziņu un lielu tīģeri, bet filmiņā “Kā Lupatiņi mazgājās” viņi dodas mazgāties, sabīstas no vannas istabas Briesmoņa, iepazīstas ar Ūdentiņu un sacer Kaķim dziesmu par mazgāšanos.
Izdevniecības „Liels un mazs” jaunā, jautrā grāmatiņa – dzejnieces Ineses Zanderes un mākslinieces Ūnas Laukmanes „Dieguburti” dodas palīgā bērniem, kas sāk iepazīt burtus.
Grāmatiņa līdzinās burtu bērnudārzam, jo burti tajā sadalīti dzejnieces izgudrotās „grupiņās”, kas kopā spēlējas pantos un ilustrācijās, vingro un iet rotaļās. Katram burtu cilvēciņam pieder savs skaitāmpants, kurā labi saredzams viņa burts un sadzirdama atbilstošā skaņa.
Savs pants ir arī katrai grupiņai, kam dzejniece devusi burtu izskatam atbilstošus nosaukumus – Vēderiņi, Kumpīši, Cekuliņi, Cepuriņi, Grābeklīši, Sētiņas, Ļipaiņi, Puļķīši un Luņķīši. Turklāt katra burtu grupiņa bērniem māca vingrojumu, kas ļauj izkustēties un padraiskoties. Lasītājs pats var izdomāt, kurai grupiņai piederīgs viņa vārds un uzvārds. „Mani burti ir tievais, taisnais I un līkumā izlocītais Z, tāpēc šajā bērnudārzā es esmu Puļķītis Luņķītis,” paskaidro autore.
Dzejnieces vēlmi izgudrot jaunu pantu ābecīti pirms vairākiem gadiem iedvesmoja mākslinieces Ūnas Laukmanes darbs – burtu cilvēciņi. Šis tekstila bilžu alfabēts tapa Rīgas Doma kora skolas pirmklasniekiem. Grāmatā burtu cilvēciņi papildināti ar vairākām jaunām ilustrācijām, bet noslēgumā aprakstīta kustību rotaļa, kuru var izmantot alfabēta apgūšanai.
„Mans draugs Pērsijs, Bufalo Bils un es”
Izdevniecība „liels un mazs” laidusi klajā zviedru rakstnieka Ulfa Starka grāmatu jaunākā un vidējā skolas vecuma bērniem „Mans draugs Pērsijs, Bufalo Bils un es”.
Tulkojums latviešu valodā tapis triju tulkotāju – Anikas Frīdenbergas, Ingas Grezmanes un Ineses Dragūnes kopdarbā. Oriģinālilustrācijas veidojis mākslinieks Reinis Pētersons, kuram grāmatu grafika jau atnesusi pelnītu atzinību – Jāņa Baltvilka un „Zelta ābeles” balvas par ilustrācijām grāmatām “Mēnesim robs”, „Zelta pods” un „Lāča Bruņa medības”.
Ulfs Starks (1944), viens no mūsdienu zviedru bērnu literatūras nozīmīgākajiem autoriem, ir sarakstījis ap 30 grāmatu – no bilžu grāmatām līdz pusaudžu romāniem, veidojis arī filmu scenārijus. Starka darbi tulkoti 25 valodās, bet latviešu valodā līdz šim izdota tikai viena viņa grāmata – „Aušas un nirlas” („Daugava”, 2002).
„Mans draugs Pērsijs, Bufalo Bils un es” pieder pie Stūrebijas stāstu cikla – šiem stāstiem Ulfs Starks vielu smēlies savas bērnības notikumos. Pasaule tajos tiek atainota no zēna skata punkta. Šajā grāmatā par vasaras brīvdienām, kas pavadītas šērās, risinās jautri, smieklīgi notikumi, bet tā stāsta par ilgām pēc mīlestības un pārsteidzošo mīlestības spēku. Šis mīlestības spēks Starka darbā ir vienlaikus gan kosmisks, gan komisks, par dziļām jūtām rakstnieks vēsta aizkustinoša farsa valodā. „Svenska Dagbladet” recenzente Kristina Hallberga Ulfa Starka izvēlēto stilu salīdzinājusi ar Čārlija Čaplina filmām: autors izmanto smieklus, lai stāstītu par ciešanām, un ļauj izjust patiesa prieka brīžus.
Tas, kurš mīl, ir gatavs uz visu, lai saņemtu pretmīlestību. Ulfs mīl Piju, bet meitene zēnu neievēro. Tāpat arī viņa vectēvs jau kopš jaunības dienām mīl vecmāmiņu, bet nekad nav saņēmis tādu mīlestību, pēc kādas visu mūžu ilgojies. Mīlestībā vienmēr ir kāds, kas mīl vairāk – un tāpat tas ir arī draudzībā. Bet Ulfa draugam Pērsijam, kura klātbūtne Ulfam sākumā šķiet ļoti kaitinoša, piemīt tik liela pašaizliedzība un intuitīva gudrība, ka viņš gluži negaidīti spēj palīdzēt gan Ulfam, gan vecmāmiņai un vectētiņam, gan mežonīgajam zirgam Melnim. Grāmata "Mans draugs Pērsijs, Bufalo Bils un es" Zviedrijā 2004. gadā tika nominēta Augusta Strindberga balvai.