LV EN

jaunas grāmatas

 

Sveiks, Vali!

“Valis ir vecs tikai no ārpuses. Iekšpusē viņš ir tikai drusku pieaugušāks par Spindzeli, jo māk ātri lasīt, rakstīt un rēķināt, un viņam viss skaidrs par bankas karti. Citādi Valis ir tieši tikpat vecs kā Spindzele, tikai lielāks un ar ūsām. Valis ir arī viltīgs – viņa iekšpuses vecumu zina tikai Spindzele, citiem Valis ir cienījamā vecumā. Tā Mamma saka, jo viņiem abiem ar Tēti Valis tēlo vectētiņu. Spindzele ir solījusies nekad viņu nenodot, izstāstot par Vaļa iekšpuses jaunumu, un viņa nekad, nekad to nedarīs. Valis pats to bija lūdzis – citādi viņu arī pielikšot pie kāda jaunu cilvēku darba, un viņi vairs nevarēšot visu dienu kopā darboties ap savām lietām un noslēpumiem.”

Tomēr Lote pamana, ka tad, kad abi nerotaļājas, vectēvs reizēm šķiet daudz vecāks un vientuļāks. Cilvēkos viņš ir kluss un noslēgts. Kamēr Lote parkā spēlējas ar citiem bērniem, viņš sēž uz soliņa un klusē, lai gan turpat blakus ir citi pensionāri. Lote pamana, ka vectēvs nevienu svešu nesveicina, pat viņas parka draudzenes Signes vecmāmiņu. Bet Lotei taču ir mācīts, ka jāsveicina visur - gan ieejot zobārsta kabinetā, gan nejauši satiekoties kāpnēs. Un viņa ķeras pie sava vectēva audzināšanas.  

 

Cālēns Blēzs un Dzimiņas Dīnas forti

Kādu rītu maskotais Cālēns Blēzs pamodina visu lielo cāļu saimi un paziņo, ka viņiem atlikušas tieši desmit dienas, lai uzceltu Dzimiņas Dīnas svētku fortus. Šajā brīdī lasītājs tiek ierauts fantasmagorisku tēlu pārpilnā ceļojumā pa grāmatas lappusēm – detalizētās lielizmēra ilustrācijās ir iespējams sīki izpētītīt, kā cālēni izvēlas īstos Grānus labākajam ūdenim, sarok šokolādi pazemes tuneļos, dodas pēc cukura uz kalniem un nodarbojas ar Mīcīklu. Ilustrācijās ņirb paralēli sižeti un komiskas detaļas, kuru izpētei nepietiek ne ar diviem, ne trim grāmatas lasījumiem, bet galvenā varoņa maskotā Blēza atrašana grāmatas lappusēs brīžam kļūst par īstu izaicinājumu.

Ar sirreālo un komisko Pontī rotaļājas arī tekstā – jaundarinājumi un vārdrotaļas atrodamas katrā grāmatas lappusē, arī pašā nosaukumā ietvertie Dzimiņas Dīnas forti ir ausīmdzirdama norāde uz dzimšanas dienas torti. Vārdu spēļu atveidē liela nozīme ir tulkotājas Gitas Grīnbergas valodas lokanībai.

Klods Pontī (1948) ir produktīvs grāmatu autors, gleznotājs un ilustrators, kurš ir labi pazīstams pateicoties savai spējai lasītājam uzburt humoristisku un absurdu sapņu pasauli. Savu pirmo bilžu grāmatu „Adeles albums” viņš radīja, lai iepriecinātu savu jaunāko meitu; kopš tā laika viņš ir sarakstījis vairāk nekā 60 bērnu grāmatu. Pontī darbos dabas spēki bieži vien ir nevaldāmi, neprognozējami un postoši. Tomēr viņa mazie varoņi spēku tikt galā ar dažādām likstām un vērst visu par labu rod solidaritātē, ģimenē, draudzībā vai morālajās/garīgajās vērtībās. 

Bilžu grāmatas tulkošana un izdošana latviešu valodā ir daļa no izdevniecības “Liels un mazs” projekta “Bērnu Eiropa”, kas saņēmis finansējumu ES programmas „Radošā Eiropa” (apakšprogramma “Kultūra” 2014-2020) atbalsta aktivitātē „Daiļliteratūras tulkošanas projekti”. Grāmatas izdošanu atbalstījusi arī Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Francijas institūts un Valsts Kultūrkapitāla fonds. 


Ja es būtu grāmata


Šī ir grāmata par grāmatu, tā ļauj bērniem iztēloties grāmatu kā dzīvu būtni, kas piedāvā viņiem savu draudzību. Turklāt ar iztēles palīdzību grāmata spēj nebeidzami mainīties. Žozē Žorži Letrija atbrīvo grāmatu no šaurā plaukta un lasīšanas obligātuma gūsta un ļauj tai būt brīvai kopā ar tikpat brīvu lasītāju.

Ja es būtu grāmata,
es vēlētos, lai mani nelasa tikai tāpēc, ka jālasa,
vai tāpēc, ka es būtu modē.

Ja es būtu grāmata,
es vēlētos par debesskrāpi reiz kļūt,
kas uzcelts no burtiem un skaņām.”

Tā būtībā ir iztēles spēle, kuru bērni var turpināt pēc bilžu grāmatiņas izlasīšanas: ja es būtu grāmata… Jā, kas tad būtu tu? Ko tu gaidi no savas grāmatas? Brīvajā pantā rakstītās dzejas rindas ir tiešas un vienkāršas, bet poētiski uzrunājošas, tām piemīt bērniem un māksliniekiem raksturīgā iztēles drosme.

Grāmatas ilustrācijas, tāpat kā teksts, veidotas lakoniskā un poētiskā manierē, īstenojot spēles piedāvātās iespējas: ik atvērumā grāmata maina savu lomu, kļūstot te par lidmašīnu, te salu, te laternu vai čemodānu. Krāsu gamma un tekstūra, kas rada sajūtu, ka turam rokās senu, ilgi lietotu priekšmetu, netieši norāda uz cilvēka un grāmatas gadsimtiem ilgo attiecību vēsturi. Pieaugušam lasītājam tā rada vieglu nostalģijas un apcerīguma atmosfēru. Šī ir bilžu grāmata, kas piemērota un patiks visu vecumu lasītājiem.

Darba autori pārstāv divas paaudzes portugāļu literatūrā un mākslā. Žozē Žorži Letrija (1951) ir izcils portugāļu žurnālists, dzejnieks un dramaturgs, arī daudzu bērniem un pusaudžiem veltītu darbu autors. Grāmatas ilustrators ir autora dēls Andrē Letrija (1973). Viņa grāmatas ir saņēmušas Portugāles ilustrāciju balvu, tās izdotas arī ASV, Lielbritānijā, Spānijā, Itālijā un citās valstīs, un augstu vērtētas arī tur, piemēram, ASV Andrē Letrija saņēmis Society for News Design balvu par izcilību grāmatu ilustrācijā.


Baltais lācis. Pasaku pavārgrāmata bērniem

"Baltais lācis" ir piedzīvojumiem bagāta bilžu grāmata, ko sadarbojoties radījuši trīs autori: māksliniece Māra Viška, pasakas autors Uldis Daugaviņš un pavārs Mārtiņš Sirmais. Šī pasaka bērniem un vecākiem sola tikpat aizraujošus piedzīvojumus arī virtuvē.

 Domājot par savu bērnu, kas nelabprāt ēd garlaicīgos pieaugušo ēdienus, māksliniece Māra Viška reiz atcerējās, kā bērnībā kopā ar draudzeni spēlēja šefpavāres, krāva uz sviestmaizēm dažādu produktu tornīšus un sauca šo spēli par “Balto lāci”. Viņa nolēma gatavot kopā ar bērnu, izgudrot ēdienam īpašus stāstus un gatavo ēdienu izkārtot kā attēlu. Ēdiens uzreiz kļuva interesants un bija radusies arī ideja bilžu grāmatai, ar kuras ieceri un zīmējumiem māksliniece 2014. veiksmīgi piedalījās pirmajā Rīgas bilžu grāmatu kvadrinnālē “Attēlu stāsts”.

Uldis Daugaviņš uzrakstījis pasaku par neparastu lāci, kuram ir sešas ķepas. Viņa mammu mēdz dēvēt par Pankūku Princesi, bet tēti par Lāci Filozofu. Bet kas ir viņš pats un kāpēc viņam ir vajadzīgas sešas ķepas? - prāto baltais lācis. Bet tad lāča kājas nejauši iesalst ledus gabalā un viņš iekļūst elpu aizraujošā un mēli kņudinošā ceļojumā. Vilcieni lido virs bezdibeņiem, no debesīm krīt debesmanna, sala virpuļo okeānā un acīm mēdz būt kātiņi! Turklāt no visiem neparastajiem atgadījumiem rodas receptes, ko lācis savā ceļojumā iemācās, un, atgriezies Lāčuciemā, viņš jau ir Baltais Pavārs, kura domās un ēdienos zaigo krāsaina varavīksne, bet sešas ķepas ir vajadzīgas, lai spētu virtuvē īstenot savas raibās idejas.

Savā ģimenē kopā ar bērniem izgudrotas un izmēģinātas asprātīgas receptes grāmatai pievienojis pavārs Mārtiņš Sirmais.

Šajā grāmatā ēdiens ir nevis gala, bet izejas punkts, jo līdzās veselīgas ēšanas vērtībai tā piedāvā plašāku, iekļaujošāku vērtību - radošu attieksmi pret savu ikdienas dzīvi.

 

Kaiju karalienes noslēpums

“Kaiju karalienes noslēpums” ir  bilžu grāmata, kurā māksliniece Rūta Briede debitē arī kā teksta autore, papildinot līdz šim Latvijā ne pārāk plašo mākslinieku loku, kas savas grāmatas sacer paši. 

Stāsts iepriecinās visus, kas izprot labsirdīga humora nozīmi un vērtību bērnu literatūrā - šo humoru attiecinot ne tikai uz jautriem atgadījumiem un bērnu palaidnībām, bet arī uz pieaugušo ikdienas dzīvi, kurā mēdz samilzt neizprotamu problēmu jūra, bet atrisinājums var izrādīties pavisam vienkāršs. Šī bilžu grāmata pieder tā saucamajai “crossover” literatūrai, kas uzrunā dažāda vecuma lasītājus.

Stāsta varone Renāte šķiet parasta, nīgra kaimiņiene, kas nevar ciest kaiju klaigāšanu, raksta sūdzības un aizvāc projām barību, ko kaijām nolikuši citi. Tomēr izrādās, ka Renāte ir ļoti neparasta - viņa ir noburta! Viņa aizmirsusi, kas pati patiesībā ir, nesaprot, ko kaijas grib viņai pasacīt, un nesaprot arī jauno kaimiņu Ludvigu, kurš sēž uz balkona ar akordeonu un dzied dziesmas kaijām. Kā Renātei saprast un atburt sevi? 

“Kaiju karalienes noslēpums” ir stāsts par sevis meklēšanu, spēju paraudzīties uz sevi no malas un, apzinoties savas kļūmes, būt atvērtam to pārvarēšanai, atklājot daudzos noslēpumus, kas mīt katrā cilvēkā. Tas ir stāsts par mīlestību un to, cik daudzkārt labāk ir cīnīties nevis pret kaut ko, bet gan par kaut ko.

Kinematogrāfiski groteskajam stāstam, kurā īstenība savijas ar pasaku, piemīt draudzīgi ironisks tonis, vienkāršība un tiešums gan tekstā, gan ilustrācijās. Ilustrācijas tapušas Rūtai Briedei raksturīgajā lakoniskajā rokrakstā, zīmējot ar tušu un spalvu.

Rūta Briede ir ilustratore un grāmatu dizainere, dzejas bilžu grāmatu sērijas BIKIBUKS mākslinieciskā redaktore. Māksliniece radījusi leļļu vizuālos risinājumus režisora Edgara Kaufelda izrādēm “Alise Brīnumzemē”, “Jūlijonkuliņa Ziemassvētki” un “Bruņinieks, kuram sāpēja zobi” Latvijas leļļu teātrī, veidojusi grafiskus stāstus un komiksus. Rūta Briede aktīvi iesaista studentus bilžu grāmatu nozares attīstīšanā, strādājot par  ilustrācijas pasniedzēju LMA grafikas katedrā.