LV EN

jaunas grāmatas

Lapsu kalniņa mīklas

Izdevniecība “Liels un mazs” atkal piedāvā lasītājiem populārā bērnu un jauniešu rakstnieka Māra Runguļa vēsturisko detektīvstāstu “Lapsu kalniņa mīklas”. Rakstnieks par šo darbu 2014. gadā saņēma Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā, stāsts guvis arī Bērnu žūrijas dalībnieku atsaucību.

Grāmatas pirmā tirāža tika ātri izpārdota, tādēļ, atsaucoties uz lasītāju pieprasījumu, sagatavota papildtirāža.

Šī ir pirmā grāmata latviešu bērnu literatūrā, kas stāsta par nacionālo partizānu cīņām pēc otrā pasaules kara. Mārim Rungulim izdevies aizraujoša zēniska piedzīvojuma un atklājuma veidolā izstāstīt nopietnu vēstures liecību. Grāmatas darbība norisinās padomju laikā, 1961. gadā, Kurzemē. Liepājas puikas, kas pavasara brīvdienas pavada lauku mājās, kļūst par detektīviem, meklējot pieradināto stirnu buciņu, kas pazudis ugunsgrēka laikā. Taču šie meklējumi noved viņus pie citiem atklājumiem – pie noslēpumaina purva salas bunkura un sarežģītiem vēstures notikumiem.  

Rakstnieks izmantojis daudz dokumentāla materiāla, arī precīzu mežabrāļu bunkura uzbūves aprakstu un citas ar izdzīvošanu saistītas zināšanas. Stāstam pievienots neliels vēsturnieka Zigmāra Turčinska pēcvārds, kas ļauj īsumā aptvert nacionālo partizāņu kara notikumus kopumā. Kurzemes meža noskaņas mākslinieka Reiņa Pētersona ilustrācijās liek domāt par mežā patvērušos cilvēku izjūtām.  

Kā recenzijā raksta vēsturnieks Kaspars Zellis, “nacionālo partizānu, viņu dzīves un cīņas attēlojumi ir precīzi. Grāmata piedāvā ne tikai intrigu ar piedzīvojumu romāna elementiem, bet arī aicina domāt, vērtēt cilvēkus, viņu rīcību un, protams, arī laiku. To laiku, par kuru šodien vēstures stundās stāsta tikai dažas minūtes.”  

Grāmatas izdošanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds.   

Slepenie svētki

“liels un mazs” svin savu desmitgadi, laižot klajā rakstnieka Jāņa Joņeva un mākslinieka Reiņa Pētersona bilžu grāmatu “Slepenie svētki” pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem. Grāmatas atvēršana notiks 14. decembrī 14.00 Kalnciema kvartāla Brūnajā mājā.

Bilžu grāmata rāda lietu pasaules slepeno dzīvi, ko neredz cilvēki. Lielajam drēbju skapim ir dzimšanas diena, bet visu dienu viņu tā arī neviens neapsveic. Taču skapis neskumst. Viņš savu dzimšanas dienu svin naktī, viņa viesi nes dāvanas un uzvedas kā trakulīgā ballītē. Vecākiem nevajadzētu rāties, ja no rīta istabā ir nekārtība – pie tās taču nav vainīgi bērni!

Jāņa Joņeva un Reiņa Pētersona darbam raksturīgi labdabīgas ironijas un groteskas elementi, priekšmetu svinības atbilst pieaugušo dzīves rituāliem, kādus tos iztēlojas un savās rotaļās atveido bērni.  

Darba rašanos veicinājis Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra iedibinātais ilustrāciju forums – pirmā starptautiskā Rīgas bilžu grāmatu kvadrinnāle “Attēlu stāsts”. Tās konkursā un izstādē Reinis Pētersons  veiksmīgi piedalījās ar “Slepenā stāsta” ilustrācijām.

Izcilā ilustratora Reiņa Pētersona un nesen Eiropas literatūras balvu saņēmušā rakstnieka Jāņa Joņeva līdzvērtīgā sadarbība grāmatas tapšanā liecina, ka arī Latvijā vērojami aktuālie grāmatu mākslas procesi – mākslinieks piedalās stāsta veidošanā, attēls un rakstītais vārds atrodas draudzīgā mijiedarbībā. 

 

Trīs draugi vienas upes krastā

Atzīmējot "Liels un mazs" desmitgadi, iznāk jauna Ineses Zanderes un Jura Petraškēviča bilžu pasaka pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem “Trīs draugi vienas upes krastā”.

Grāmatas atvēršana notiks 14. decembrī 14.00 Kalnciema kvartāla Brūnajā mājā.

Rakstnieces un mākslinieka veiksmīgā sadarbība aizsākās 2006. gadā bilžu grāmatā “Māsa un brālis” un turpinājās animācijas filmā un dzejoļu krājumā pēc šīs pasakas motīviem. 

Jaunajā grāmatā trīs draugi – zviedru zirgs, vācu vēzis un krievu krauklis vēlas kopā būvēt māju, kur varētu mitināties viņu ģimenes, taču viņu priekšstati par to, kādai jābūt labai mājai, izrādās ļoti atšķirīgi. Tomēr tas nenozīmē, ka viņi nevar veidot kopēju māju, kurā katram ir iespēja dzīvot sev vispiemērotākajos apstākļos un draudzīgi satikties vienas upes krastā.  

Stāsts palīdz veidot bērniem priekšstatu par atšķirīgā līdzāspastāvēšanu un sadarbību dabā un sabiedrībā, uzsverot arī nepieciešamību pazīt pašam sevi un izprast  savas vajadzības. Visur, arī skolā nebeidzami lietotais un tādēļ nu jau ironiski skanošais vārds “projekts” te parādīts kā svarīgs, dzīvs process: noformulēt savu ideju, iedziļināties apstākļos, samērot vajadzības un iespējas, pārdomāt, saprast un atrast īsto risinājumu.    

Jura Petraškēviča gleznieciskās ilustrācijas, kuru krāsainība un simpātiskie varoņu tēli spēj piesaistīt bērnu uzmanību, rada pasakas vidi un asprātīgi atveido katra tēla raksturu. Šīs ilustrācijas arī veido bērna vizuālo gaumi ar kvalitatīvas mākslas spēku. Ilustrācijas ir bērnišķīgas, rotaļīgas un dzīvespriecīgas, bet ne vienkāršotas. Ar bagātu krāsu, kompozīciju un figūru saspēli tās rada vizuālu stāstu par pasaules daudzveidību un saskanību. Šo mākslas stāstu bērns izjūt intuitīvi, neformulējot vārdos, bet saglabājot emocionālajā atmiņā.